Art Deco stila mēbeles Latvijā
"Art Deco” ir eklektisks dizaina stils, kas attīstījās starp Pasaules kariem. Tas ir mākslinieciski stilistisks virziens, kas 20. gs. 20. gados ieguva popularitāti, galvenokārt dizaina, interjera un arhitektūras nozarēs. Kubisms un ekspresionisms bija tā ietekmējošie virzieni. Stila nosaukums “Art Deco” tika aizgūts no izstādes “Exposition Internationale des Arts Decoratifs Industriels et Modernes”, kas notika Parīzē 1925. gadā.
Pirmā pasaules kara beigas radīja dramatiskas izmaiņas Eiropas politiskajā kartē, jo sagruva vairākas lielas impērijas, tostarp Krievija, Austroungārija, Otomanu impērija un Vācija. To vietā radās jaunas valstis, piemēram, Polija, Čehoslovākija, Ungārija un Baltijas valstis, kas netieši ietekmēja modes attīstību šajā periodā.
Art Deco stila lūzuma punkts bija 1929. gada rudens, kad Ņujorkā sākās Wall Street finanšu krīze, kas izraisīja ekonomisko krīzi. Šajā nomāktības un depresijas laikā cilvēki ilgojās pēc greznības un aizmiršanās no dzīves rūpēm. Zīda zeķes, čarlstons un dzīve kā mūžīgi svētki bija raksturīgi “Art Deco” un divdesmito gadu dzīves stilam.
Šis periods iezīmēja jaunas tendences sabiedrībā, tostarp sieviešu emancipāciju. Kinoteātris kļuva par laikmeta templi, bet par laikmeta dievu kļuva ātrums. Lidmašīnas un milzīgi okeāna izpriecu laineri, kā arī zinātnes un tehnikas attīstība radīja spēka kultu, ko veikli piesavinājās jaunie totalitārie režīmi.
Art Deco stils veidojās stihiski, uzsūcot sevī mākslas avangarda virzienu sasniegumus (fovisma krāsas, kubisma formas un abstrakcijas, ekspresionisma izteiksmīgās deformācijas, futūrisma dinamiku), aizņemoties Bauhaus estētikas un funkcionālisma idejas. Šo stilu raksturo forma, krāsa un dizains, nevis rotājošs ornaments. Sākotnēji Art Deco attīstījās kā jūgendstila evolūcija, sajūsminoties par eksotiku un pirmatnējām kultūrām, neaizmirstot arī erotiku un sievietes jauno vietu sabiedrībā.
Art Deco stila galvenie centri bija Francija un ASV. Latvijā māksla vairāk aizrāvās ar nacionālas identitātes meklējumiem, tāpēc Art Deco stils Latvijā parādījās ar novēlošanos - ap 30. gadu vidu, kad pasaulē jau bija sācies tā noriets. Latvijā Art Deco ietekme jūtama vēl Staļina totalitārā režīma laikā - līdz 50. gadu vidum.
Pazīstamākais interjerists Latvijā noteikti ir Ansis Cīrulis (1883–1942) - grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, "latviskās identitātes nesējs". Vairāk kārt pieredzi un idejas smēlies Parīzē, izveidoja savu Art Déco "etno" versiju. Ar pirmo interjera ansambli, kas pretendē uz vietu Latvijas kultūras kanona sarakstā, vēsturisko uzvaru Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles projektu konkursā 1923. gadā (realizēts 1926.–1929. gadā), Cīrulis manifestē jaunās valsts idejas. Projektējis arī daudzus citus mēbeļu komplektus sabiedriskām un dzīvojamām telpām. Saņēmis zelta medaļu par salona mēbelēm 1. Starptautiskajā amatnieku izstādē Berlīnē (1938).
Latvijas slavenākais veiksmes stāsts ir VEF (Valsts Elektrotehniskā Fabrika), kas ir pazīstama ar Ādolfa Irbītes (1910-1983) radītajiem Art Deco stila radioaparātiem. Šie aparāti ir ieguvuši Grand Prix apbalvojumu Briselē (1936) un Parīzē (1937) notikušajās pasaules izstādēs.
Art Deco stils ietekmēja visus dzīves aspektus, sākot no arhitektūras un beidzot ar mazsvarīgiem sadzīves priekšmetiem, piemēram, smaržu pudelītēm, putekļu sūcējiem un, protams, mēbelēm. Jāatzīst, ka Latvijā izgatavotas izcilas Art Deco stila mēbeles ir īsts retums. Dominē mēbeles ar vienveidīgu dizainu, noapaļotām riekstkoka finierētām malām un stūriem. Latvijā visbiežāk sastopamas ir ēdamistabas galdi, žurnālu galdiņi, drēbju skapji, bufetes, krēsli un klubkrēsli, kā arī dažādi spoguļu skapīši. Kumodes ir pilnībā izgājušas no modes.
Mēbeļu apdare atgriežas pie bīdermeijera tradīcijām - mēbeles tiek finierētas ar dārgiem un eksotiskiem kokmateriāliem, izmantojot augstas klases šellakas pulējumu. Latvijā mēbeļu finierēšanā galvenokārt tiek izmantots riekstkoks, karēlijas bērzs un ozols, bet masīva koka detaļām - ozols. Tiek izmantoti arī jauni materiāli – nerūsējošais tērauds, hromētas detaļas, mēbeļu furnitūrai sāk izmantot polimēru materiālus (mākslīgais dzintars).