Koksnes beicēšana

Koksnes ietonēšanu, beicēšanu izmanto, lai pastiprinātu koksnes dabīgo krāsu, lai imitētu dārgākas koka sugas, lai nedaudz atšķirīga toņa koksnei piešķirtu vienādu nokrāsu, lai noslēptu koksnes defektus. Mēbeļu restaurācijā gandrīz vienmēr ir jāpietonē protezētās vietas.

 

Koksnes iekrāsošanai izmanto ūdenī vai retāk spirtā (vai citā atšķaidītājā) šķīstošas krāsvielas. Pēdējā laikā plaši izmanto ietonētas lakas.

 

Vēsturiski visbiežāk lietoja ūdenī šķīstošas beices vai kodnes, kuras izcēla un pastiprināja koksnes dabīgo tekstūru. Ūdens beices dziļi (0,2-0,3 mm dziļumā) iesūcas koksnē, rezultātā mēbele nebaidās no sīkiem skrāpējumiem - vismaz tie nav tik pamanāmi. 

Tonētās lakas (parasti spirtā šķīstošās krāsvielas iejauktas lakā) nosedz koksnes tekstūru padarot to viendabīgu – plastmasai līdzīgu. Mēbeles noklātas ar tonēto laku, jau pie nelieliem virsmas skrāpējumiem neglīti atsedz sākotnējo koka toni un ir daudz grūtāk veikt lokālus labojumus.

 

Bieži ir redzēts, ka atjaunojot mēbeli galdniecībā ir ieguldīts milzīgs darbs - noņemts iepriekšējais apdares segums, izgatavotas sarežģītas trūkstošās detaļas, bet kopskats mēbelei nav – izskatās pēc nekvalitatīvi izgatavotas jaunas mēbeles. Parasti neprofesionāli restauratori tieši kļūdās ar mēbeles ietonēšanu un apdari.

Pēc izcelsmes krāsvielas var iedalīt dabīgas izcelsmes un sintētiskajās.

 

Dabīgās krāsvielas - augu krāsvielas. Dabiskām krāsvielām augsta gaismas izturība. Tās izgatavo dažādu augu novārījuma veidā:

 

Sīpolu mizas – sarkanīgi brūna krāsviela

Valrieksta augļu apvalki - dod skaistu zaļganbrūnu nokrāsu

Ābeļu mizas – brūnas

Alkšņu, kārklu un ozolu mizas – tumši brūnas

Bārbeļu saknes – koši dzeltenas.

Izmanto arī tējas un kafijas novilkumus.

 

Sintētiskās krāsvielas. Mūsdienās pārsvarā – lieto ķīmiskos iekrāsotājus.Sintētiskās krāsvielas, ko iegūst no akmeņogļu darvas vai naftas produktiem, sauc par anilīna krāsām, kuras var būt gan sausā - pulvera veidā, gan gatavas lietošanai. Anilīna krāsvielas var būt ūdenī šķīstošas, gan spirtā šķīstošas.  

Visizplatītākās ir ūdenī šķīstošās iekrāsas, viegli pagatavojamas, nodrošina labu kvalitāti, gaismas izturīgas. Sagatavo 1- 4 % šķīdumu, karstā, mīkstā dzels sāļu, magniju un kāliju nesaturošā ūdenī. Ieteicams pievienot 1-3 % amonjaka. Nepieciešamā toņa iegūšanai veic kontrolkrāsojumus uz tādas pašas koksnes parauga. Ne tikai atkarībā no koksnes sugas un krāsas, bet arī no apstrādes kvalitātes ļoti var atšķirties beicēšanas rezultāts. Trūkums – uzbriedina koksni, paceļ plūksnas, tas nedaudz sarežģī sagatavošanu tonēšanai. Viss biežāk lietotās mēbeļu restaurācijā. 

Spirtos šķīstošas krāsvielas ir maisījums, kas sastāv no spirtā šķīstošas krāsvielas. Raksturīgi spilgti toņi, bet zema gaismas izturība, izmanto nitrolaku ietonēšanai: 1 – 2 g krāsvielas sajauc ar 100 g šķīdinātāju un piejauc nitrolakai vai šellakai. Mēbeļu restaurācijā nevajadzētu pielietot var izmantot tikai nelielu defektu retušai. 

Eļļā šķīstošas krāsvielas – neuzbriedina koksni lēni iesūcas tajā un ilgi žūst.

Nigrozīns - iekrāsa zilgani melnā krāsā. Nigrozīnu iegūst, sakausējot anilīnu, skābo anilīnu un nitrobenzolu. Izšķir ūdenī, spirtā un eļļās šķīstošo nigrozīnu.

Kodnes. Kodināšana ir koksnes dziļā ķīmiskā piesūcināšana, kas notiek, reaģējot metālu sāļiem vai sārmiem ar koksnes miecvielām. Reakcijas rezultātā veidojas sāļi, kas izmaina koksnes krāsu. Kā kodnes izmanto: dzelzs hlorīdu, dzelzs sulfātu, vara hlorīdu un sulfātu, kālija un nātrija dihromātus, kālija permanganātu. Kodnes izmanto maz, krāsu gamma nav liela. Kodnes iekrāso miecvielu saturošu koksni – ozolu, sarkankoku, riekstkoku. 

 

Pie koksnes ietonēšanas paņēmieniem var pieskaitīt arī balināšanu. Restaurējot mēbeles ar balināšanu, nākas saskarties, ja ekspluatējot mēbeles radušies iekodināti traipi (kokmateriālos ar augstu miecvielu saturu).

 

Balināšanā visbiežāk izmanto ūdeņraža pārskābi vai skābeņskābi.

Balināšanai izmanto arī:

1.      Ūdeņraža peroksīdu (H2O2) 10 - 15 % koncentrācijā, var palielināt līdz 25 – 30 %

2.      5 - 10 % skābeņskābes šķīdumu, kam pievienots nedaudz ožamā spirta (NH4OH) (vai arī virsmu iepriekš apstrādā ar10% ožamā spirta šķīdumu).

3.      Hlorkaļķa šķīdumu: uz 1 l ūdens 30 - 40 g potaša un 150 g hlorkaļķa.

4.      3 - 5 % nātrija peroksīda šķīdumu.

Balināšanas procesa paātrināšanai lieto kombinētos sastāvus:

5.      30 % ūdeņraža peroksīda 100 sv. d. +25 % ožamo spirtu 20 sv. d. + ūdens 100 sv.d.

Traukiem jābūt stikla vai emaljētiem


Ja kādam ir interese par to kā koku ietonēja agrāk:

 

Kodināšana

"Būvdarbu tehniskie noteikumi" XXVII daļa Krāsotāju, lakotāju, kodinātāju un polētāju darbi. Sastādījis būvinženieris Eduards Bērzupe. Izdevusi Satiksmes ministrijas dzelzceļu virsvalde, Rīgā 1940. (Fragments nav rediģēts)