Kā piemeklēt kokmateriālus, restaurējot mēbeles?

Viens no svarīgākajiem noteikumiem mēbeļu restaurēšanā – izmantot materiālus pēc iespējas maksimāli līdzīgus tiem, kuri izmantoti restaurētajā priekšmetā. Un pirmkārt, tas attiecas uz koksni.

 

Restauratoram jāmāk atšķirt koka suga, neatkarīgi no tā vai koksne ir veca vai jauna. Koksne jāpiemeklē ne tikai, pēc sugas, bet arī pēc kvalitātes un tekstūras.

Mēbeļu restaurācijā, vēlams, izmantot vecu izturētu koksni. Agrāk kokmateriālus žāvēja tikai dabīgos apstākļus, un bieži materiālus nodeva nākošām paaudzēm. Pakāpeniska un ilgstoša žāvēšana nodrošināja visaugstāko kvalitāti. Kokmateriāli bija bez plaisām, deformācijām un iekšējiem spriegumiem.

 

Trūkstošo elementu izgatavošanai, mūsu darbnīcā pamatā tiek izmantoti kokmateriāli, no vecām, bet nevērtīgām mēbelēm, citām nevajadzīgām koka lietām. Pieredzējis restaurators vienmēr savāc un saglabā visus atlikumus no vecām mēbelēm, kuri nākotnē var noderēt.

 

Īpašas problēmas restaurācijā sagādā vecā finierējuma protezēšana vai nomaiņa. 19 gs. izmantoja zāģēto finieri 1,5 līdz 3 mm biezumā. Nepieciešams salīmēt vairākas kārtās mūsdienu finieri vai arī izzāģēt no masīva koka vajadzīgo biezumu, līdzīgi kā to darīja tajos laikos. Īpaši atbildīgās fasādes virsmās, dažkārt var izmantot finieri noņemtu no citas vietas mēbelē (aizmugures, iekšpuses). Šādam risinājumam, gan jābūt pamatotam un nopietni pārdomātam.

 

Ja kāda virsma ir tik neglābjami sabojāta, ka jāpārfinierē pilnībā, atliekas no iepriekšējā finierējuma, noteikti ir vērts saglabāt.

 

Atrast vajadzīgās sugas koksni ar atbilstošu tekstūru un krāsu, dažkārt ir neatrisināma problēma. Lai gan Rīgā var iegādāties eksotisko koku sugu kokmateriālus, mūsdienās bieži atšķiras gan krāsa gan tekstūra. Šādā gadījumā vienīgais risinājums ir imitācija. Jāizvēlas koksne līdzīga ne tikai pēc krāsas un tekstūras, bet arī pēc blīvuma, rukuma īpašībām, noslieces uz vērpšanos.