Mēbeļu vēsture - Izcilākie mēbeļu meistari
1 2 3 4 5 Nākamā lappuse >>
Pjērs Golle (Pierre Golle, apm.1620 –1684) – franču baroka laika mēbeļnieks, dzimis Holandē. Agrā vecumā, aptuveni 1643 gadā, pārcēlās uz Franciju, kur mācījās pie Adrien Garbrant "La Ville d'Amsterdam" darbnīcā. Vēlāk Pjērs Golle apprecēja saimnieka meitu un kļuva par darbnīcas vadītāju. Radniecības rezultātā Pjēram Golle radās sakari ar arhitektu un gravieri Jean Mariette, kurš strādāja pie Francijas karaļa Luija XIV, kas veicināja karaļa galma pasūtījumu iegūšanu. Sākot ar 1650. gadu Pjērs, gatavoja mēbeles, marketri tehnikā. Tieši Pjērs Golle pirmoreiz pielietoja inkrustāciju ar melnkoka, misiņa un bruņurupuču bruņu izmantošanu, kuru pēc tam noveda līdz pilnībai Andrē Šarls Buls. Pjēra 1669.gadā izgatavotais rakstāmgalds kardinālam Mazarīni, ir pats agrākais no zināmajiem šāda tipa mēbeles paraugiem un tiek dēvēts par " Mazarīni biroju". No 1651.gada oficiāls karaliskais mēbeļnieks (ébéniste du Roi à la majorit). Pjērs Golle izgatavoja mēbeles karaliskiem apartamentiem Luvrā, Versaļā un citās karaliskajās pilīs, strādājot karaliskajā Gobelēnu manufaktūrā (Manufacture Royale des Gobelins). Nomira Parīzē 1684.gadā.
Domeniko Kučči (Domenico Cucci, apm.1635-1704). Franču mēbeļnieks, bronzas meistars un kokgriezējs, dzimis Todi, Itālijā. Mācīies Romā un tika uzaicināts Franciju apm. 1660, iespējams, kardināla Mazarīni uzaicināts, viņš strādāja karaliskajā Gobelēnu manufaktūrā (Manufacture Royale des Gobelins). 1664 viņš ieguva Francijas pilsonību. Viņš izgatavo vairākus unikālus skapjus pēc Luija XIV pasūtījuma. Viens no šiem skapjiem 2009.gadā Christie’s izsolē, tika pārdots par 7,3 miljoniem dolāru.
Grinlings Gibons (Grinling Gibbons, 1648, Roterdamā, Nīderlande — 1721, Londona, Lielbritānija) – angļu kogriezējs. Tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem britu kogriezējiem. Dzimis Roterdamā angļu ģimenē, mācījies par tēlnieku. 19 gadu vecumā Gibons, atstāja Nīderlandi un devās uz Angliju, kur viņš kļuva slavens ar saviem smalkiem naturālistiski veidotiem dekoratīviem kokgriezumiem. Kur arhitekta Kristofera Rena (Sir Christopher Wren) uzraudzībā veiktu tam uzticētos dekoratīvās tēlniecības darbus karaļa Čārlza II apartamentiem. Sākot ar 1677, Gibbons strādāja Vindzoras pilī, kur daži no viņa krāšņajiem kokgriezumiem ir saglabājušies ēdamistabā. Viņš arī strādāja par apdares Hemptonkortā un Kensingtonas pilīs. Viņa izcilā prasme ļāva viņam sasniegt ievērojamu reālistisku efektu.
Andrē Šarls Buls (fr. André-Charles Boulle, 1642 — 1732) - franču mākslinieks, zīmētājs, kokgriezējs, gravieris, zeltītājs, izcilākais sava laika mēbeļnieks, sava īpaša stila radītājs. Pēc izcelsmes flāms, no 1672. gada Luija XIV galma mēbeļnieks. Galvenā meistara stila iezīme ir īpašā inkrustācijas tehnikas nepārspējamā daudzveidība. Savos darbos A.Š.Buls eleganti kombinē dažādu šķirņu kokmateriālus, ieskaitot eksotiskās Indijas un Dienvidamerikas šķirnes ar bruņurupuča bruņām, ziloņkaulu, perlamutru, misiņu, sudrabu, bronzu un citiem materiāliem. Pēc viņa nāves, darbnīcu mantoja viņa četri dēli Jean-Philippe (1678-1744), Pierre-Benoît (1680-1741), André-Charles II saukts « Boulle de Sève » (1685-1745), Charles-Joseph (1688-1754), kas turpināja darbību no klasiskā baroka līdz pat rokoko. Pašlaik Bula un viņa pēcteču mēbeles var redzēt Luvrā, Versaļā, Fontenblo, Klunī muzejā Parīzē.
Daniels Maro (fr. Daniel Marot, 1663-1752) franču protestants hugenots, arhitekts, mēbeļu dizaineris un gravieris, strādāja Nīderlandē un Anglijā. Galma arhitekta un graviera Žana Maro (Jean Marot) dēls. Apprecējās ar Pjēra Gollē (Pierre Golle) meitu. Autors daudzām mēbeļu, interjera, sudraba un tekstilizstrādājumu skicēm. 1685 viņš emigrēja uz Nīderlandi. No 1695 līdz 1696 ir Anglijas karalisko parku pārvaldnieks - izveido puķu dobju skices Hemptonkortas pilij. 1696 gadā atgriezās Nīderlandē. Maro daiļrade ir Luija XIV stila holandiešu versija. Viņa baroka stilam ir raksturīgi ļoti bagātīgi ažūri griezumi.
Šarls Kresāns (fr. Charles Cressent, 1686-1768), pazīstamākais 18. gs. pirmās puses mēbeļnieks Francijā, Andrē Šarla Bula skolnieks, darbojies pavaldonības jeb regence (Regency) stilā. Jaunībā strādājis Bula manierē, bet vēlāk viņa darbos jūtama izteikta oriģinalitāte. Izmantojis intarsijas tehniku un bronzas rotājumus, kuriem maketus izstrādāja pats Kresāns.
Antuāns Robērs Godrē (Antoine-Robert Gaudreau, 1680-1746) Luija XV galma mēbeļnieks (Ébéniste du Roi). Mazāk pazīstams, neskatoties uz to, ka no 1726. gada bija galvenais galma mēbeļu piegādātājs Luija XV valdīšanas pirmajos gados. Viņam bija liela darbnīca priekšpilsētā Saint-Antoine. Vēlākos gadus viņš strādā kopā ar dēlu Fransuā Antuānu Godrē (François-Antoine Gaudreau apm. 1715 - 1753). 1744.gadā Antuāns Robērs Godrē tika ievēlēts par mēbeļnieku ģildes vadītāju (Corporation des Menuisiers-Ébénistes). Pie viņa labākajiem darbiem pieskaitāmi: kumode no Wallace kolekcijas un medaļu kumode Versaļas pilī. Tāpat kā Šarls Kresāns, Godrē apvieno savās mēbelēs vienkāršus ģeometriskus ornamentus ar īpaši izsmalcinātām bronzas uzlikām.
Žans Fransuā Obēns (Jean Francois Oeben or Johann Franz Oeben, 1721–1763), karaļa Luija XV galma mēbeļnieks. Autors sekretāram, kurš slavens ar savu sarežģīto mehānismu. Sekretārs šodien ir viens no galvenajiem eksponātiem no Versaļas pilī. No 1751 līdz 1754 viņš strādāja kā kompanjons, kopā ar Šarlu Žozefu Bulu (Charles-Joseph Boulle) lielā ebenista Andrē Šarla Bula dēlu.
Bernards II van Risamburgs (Bernard II van Risamburgh, Risen Burgh, 1770?-1765) holandes un franču izcelsmes mēbeļnieks, viens no izcilākajiem rokoko stilā strādājošajiem meistariem. Vecākais no Bernarda I pieciem dēliem, Bernards II piedzima 1700.gadā, apprecējās 1730.gadā un audzināja sešus dēlus. Viens no tiem, Bernards III turpināja viņa darbu kā meistars. Bernards II bija pats talantīgākais un ražīgākais no trīs ar van Risamburgiem un īpaši pieprasīts, pateicoties savas produkcijas augstajai kvalitātei. Meistara nosaukumu Bernards II saņēma 1722.gadā. Bernards II parakstīja savas mēbeles tikai ar sākotnējiem burtiem: B.V.R.B. - Bernar Van Risen Burgh. Iededzinātā zīme, kas ir salikta no četriem iniciāļiem, labu laiku intriģēja pētniekus un radīja dažādas hipotēzes, jo šie iniciāļi bija sastopami uz pašām lieliskākajām Luija XV perioda mēbelēm.
Žaks Dibuā (Jacques Dubois, 1693 – 1763) - Viens no lielākajiem Parīzes mēbeļniekiem Luija XV laikmetā, līdzās Bernardam II van Risamburgam (Bernard II van Risamburgh) un Joseph Baumhauer, bet atšķirībā no savējām kolēģiem ir franču izcelsmes. Meistara nosaukumu ieguva 1742.gadā. Pirms 49 gadu vecumā iegūst tiesības patstāvīgi nodarboties ar amatu, Žaks Dibuā ilgu laiku bija brīvs akordstrādnieks priekšpilsētā Saint-Antoine, kur tika radītas nemarķētas mēbeles, kuru autors, iespējams, bija tieši viņš. Viņa atraitne un dēls Renē (René Dubois) turpina nodarboties ar viņa arodu vēl divdesmit gadus ilgi.
Renē Dibuā (René Dubois, 1737 - 1799) meistars (ébéniste) no 1755. gada. Renē Dibuā sekoja tēvam Žakam Dibuā (Jacques Dubois) un kļūst par meistaru astoņpadsmit gadu vecumā. Viņš turpināja strādāt pie tēva, izmantoja viņa marku (I DUBOIS) un pēc tēva nāves 1763. gadā kopā ar māti uzsāka vadīt darbnīcu. Aptuveni 1790. gadā, franču revolūcijas iespaidā mēbeļu izgatavošanu pārtrauca un koncentrējās uz izgatavoto lietu pārdošanu. Viņš nomira nabadzībā 1799. gadā.
Pietro Piffetti (Pietro Piffetti, 1700 - 1777) - Sardīnijas karalistes galvenais mēbeļnieks, pats izsmalcinātākais XVIII gadsimta meistars Itālijā. Pietro Piffetti mācījās pie arhitekta Filippo Juvara, kura ietekme jūtama viņa mēbeļu izteikti skulpturālajās formās. Piffetti strādājot kopā ar Filippo Juvara, radīja veselu virkni lielisku interjeru rokoko formās. Piffetti darbi izcēlās ar rūpīgu detaļu apdari un kvalitāti, un konkurēja ar labākajiem Francijas meistaru veikumiem.
Žans Fransuā Lelē (Jean-François Leleu 1729 - 1807) bija vadošais 18. gs. mēbeļu ražotājs ebenists (ébéniste) Francijā. Lelē mācījās Žana Fransuā Obēna (Jean Francois Oeben) darbnīcā un par meistaru kļuva 1764. gadā. Viņa mēbeles bija pazīstama ar savu augsto kvalitāti, eleganci un izturētību, ar ielaidumiem no pulēta dimanta, rožu un ziedu pušķu ornamentiem. Strādājot viņš izmantoja Sevres porcelāna un lakas ieliktņus.
Žans Anrī Rizeners (angl. Jean-Henri Riesener, vāc. Johann Heinrich Riesener; 1734-1806). Dzimis Vācijā, strādāja Parīzē, Luija XV galma meistars ebenists (ébéniste). Ž. Rizeneru uzskata par vienu no klasicisma stila aizsācējiem. Viņš kļuva slavens 1769. gadā, kad parakstīja Luija XV biroju, ko bija sācis gatavot jau viņa skolotājs, gadsimta vidū populārais Ž. Obēns (Jean Francois Oeben), kurš 1765. gadā mira. Šajā laikā biroja forma bija gatava, pabeigts koka karkass un pēc skulptora Diplesī (Joseph Duplessis) modeļa izgatavoti bronzas rotājumi. Rīzeners izgatavoja inkrustācijas un biroja iekšpusē uzstādīja mehānismu, kas paceļ tā cilindrisko vāku. Tas vēl bija pārejas periods, bet minētā biroja forma kļuva populāra. Vēlāk Rizenera darbnīcā turpināja izgatavot lieliskas klasicisma stila mēbeles. Apdares precizitātes un izsmalcinātības ziņā ar tām ar sacensties tikai D.Rentgena (David Roentgen) darinājumi. Rizenera agrīnajiem darbiem raksturīgas bagātīgi izstrādātas bronzas joslas, režģīši, rozetes ar gredzeniem uz atvilktnēm. Iespējams, ka Rizeners pirmais Francijas mēbeļu modē ieviesa sarkankoku, kad 1780-tajos gados sākās viņa daiļrades otrais posms. Finierēšanai Rizeners izvēlējās gaišu sarkankoku zeltainos toņos, ko ieveda no Sandomingo, no Antiļu salām (XIX gs. modē būs tumšs sarkankoks). Uz šāda fona lieliski izskatījās smalki zeltītas bronzas rotājumi, kuru vijās sakārtotos rožu un neļķu ziedus gribas aplūkot ar palielināmo stiklu. Tā kā Rizeners dzīvoja un strādāja Arsenālā – uz karalim piederošas zemes, viņš varēja neievērot korporācijas statūtus. Rīzenera darbi bija ļoti dārgi, viņš bija bagāts un pats izvēlēties bronzas meistarus sadarbībai. Rizenera darbības pēdējam periodam raksturīga sekretera – rakstāmgalda forma, kas atgādina šauru skapīti ar atvāžamu priekšējo plati, kura veido rakstāmvirsmu.
