Mēbeļu vēsture - Izcilākie mēbeļu meistari 2
<< Iepriekšējā lappuse 1 2 3 4 5 Nākamā lappuse >>
Luijs Delanuā (Louis Delanois 1731–1792) - Parīzes mēbeļnieks (menuisier), kurš specializējās sēdmēbeļu izgatavošanā vēlīnā rokoko un vēlāk klasicisma stilā. Starp viņa ievērojamākajiem pasūtītājiem bija grāfiene Dibarī (comtesse du Barry), karaļa brālis grāfs d'Artuā (Robert III d’Artois), Orleānas hercogs Luī Filips I (Louis-Philippe). Polijas karalis un Dorsetas hercogs arī pirka mēbeles no Delanuā, kura kontu grāmata joprojām atrodami arhīvā (Archives de la Seine). 1777. gadā Delanuā pārdodot savu mēbeļu uzņēmumu, lai paplašinātu savu biznesu ar koksnes tirdzniecību un spekulāciju ar nekustamo īpašumu, tomēr rezultātā 1789.gadā bankrotē. Iespējams, ka 1760- tajos gados pie viņa trīs gadus ir strādājis Žoržs Žakobs (Georges Jacob).
Rožē Vanderkrūzs Lakruā (Roger Vandercruse Lacroix, 1727-1799, spiedogs RVLC) - flāmu izcelsmes mēbeļnieks, meistara titulu ieguva 1755, pilnībā iedzīvojies Parīzē, kur viņš bija daļa no izcilu meistaru aprindām: viņš bija mēbeļnieka Fransuā Vanderkrūza dēls priekšpilsētā Saint-Antoine. 1749. gadā viņa māsa apprecējās ar Žanu Fransuā Obēnu. Vēlāk viņa māsa Oebēna atraitne apprecējās ar tā laika izcilāko meistaru Žanu Anrī Rizeneru.
Martins Karlins (Martin Carlin, 1730–1785) - Franču mēbeļnieks (ébéniste), dzimis Freiburgā, Vācijā. Parīzē viņš mācījās pie Žana Fransuā Obēna (Jean Francois Oeben), par meistaru kļuva 1766. Apprecējās ar Obēna māsu. Dekorēja savas mēbeles ar Sèvres porcelāna ieliktņiem, lakas paneļiem, cēlkoku intarsijām un pusdārgakmeņu mozaīkām. Viņa darbi veikti agrīnā klasicisma,Luija XVI stilā.
Džuzepe Madžolīni (Giuseppe Maggiolini, 1738—1814). Pats zināmākais Itālijas XVIII gadsimta beigu - XIX gadsimta sākuma klasicisma stilā strādājošais mēbeļnieks, izcilākais marketrijas meistars. Dzimis Parabiago, netālu no Milānas. Madžolīni sāka strādāt ar galdnieku cisterciešu klosterī, kur 1771.gadā parādījās viņa pirmais darbs. Vēlāk viņš nodibināja otro darbnīcu Milānā, kuru mantoja viņa dēls Carlo Francesco un Cherubino Mezzanganica. Dažas mēbeles tika radītas Austrijas erchercogam Ferdinandam, Lombardijas valdniekam, un poļu karalim. Madžolīni mēbeles bija, pēc dizaina salīdzinoši vienkāršas un līdzinājās XVIII gadsimta beigu franču paraugiem, atšķirīga iezīme viņa darbos - izcilā marketrijas tehnikā veidotie attēli, kuru saknes meklējamas itāļu renesanses laika intarsijas tehnikā. Pievienojiet klientiem noderīgu produktu aprakstu. Pievienojiet īpašās produkta īpašības, kas liks pircējiem vēlēties to iegādāties. Rakstiet savu tekstu veikala aprakstā, stila cilnē.
Gijoms Benemans (Guillaume Beneman or Benneman 1750-1811). Vācu izcelsmes, Parīzē strādājošs ebenists (ébéniste) G. Benemans kļuva par Luija XVI galma mēbeļu piegādātāju 1784. gadā. Arī viņš izmantoja sarkankoku un bronzu, bet viņa darinātās kumodes un sekreteri ir nedaudz masīvāki un smagnējāki, nekā Rizeneram (Riesener), kuru viņš aizstāja galmā. Benemans ietver kompozīcijās lielus bronzas bareljefus, pilastrus, kaltas frīzes ar kara atribūtiku vai antīkiem sižetiem, kurus izgatavoja viņa bronzas meistars Tomirs (Pierre-Philippe Thomire), ar kuru Benemans sadarbojās. Dažkārt mēbeles rotā keramikas plaketes (frančuplaquette „plāksnīte - mēbeļu, sadzīves priekšmetu utt. rotāšanai no metāla, keramikas vai cita materiāla darināta plāksnīte ar reljefētu attēlu”) ar baltām figūrām uz gaišzila fona. Tās izgatavoja Anglijā Vedžvuda firmā vai Sevras manufaktūrā Parīzes tuvumā.
Žakobs (Jacob), Franču uzņēmēju, mēbeļnieku un dizaineru ģimene, kas devusi nosaukumu veselam virzienam mēbeļu mākslā 18.gs beigās 19.gs. sākumā.
Žoržs Žakobs (Georges Jacob, 1739 — 1814). Mēbeļnieku dinastijas ciltstēvs, dzimis Burgundijā zemnieku ģimenē. Atbraucot 1754.gadā uz Parīzē, mācījās mēbeļu lietu pie Louis Delanois. Žoržs Žakobs meistara titulu ieguva 1765. gadā. Strādāja pie Marijas Antuanetes un citu karaļnama locekļu pasūtījumiem, radot lietas Luija XV - rokoko stilā. Vēlāk Luija XVI - klasicisma stilā. Slavu viņam sagādāja galvenokārt zeltītiem griezumiem rotātie krēsli un atzveltnes krēsli. Žakoba darbi tik daudzkārt kopēti, un tik bieži viltots viņa zīmogs, ka šobrīd grūti precīzi noteikt tieši Ž. Žakoba izstrādājumiem raksturīgākās iezīmes. Var uzskatīt, ka tieši Ž. Žakobs ieviesa ar rozetēm rotāto kuba formu krēsla priekšējo kāju stiprinājuma vietā. Viņa darbiem ir raksturīgas stingras formas, tumšs sarkankoks kā iemīļotais materiāls, apzeltītās bronzas uzlikas, kas atdarina Izsenas Ēģiptes un Romas dekoratīvus motīvus. Ž. Žakobs bija mākslinieks novators. Sākot ar 1780-jiem gadiem viņš sāka gatavot lietas, kas ievērojami atšķīrās no citu meistaru darbiem – faktiski viņš kļuva par ampīra stila aizsācēju. Pēc 1803 nodibināja kopā ar dēlu Fransuā Onorē personīgo firmu.
Fransuā Onorē Žakobs (François Honoré Georges Jacob Desmalter, 1770–1841). Žorža Žakoba dēls, piedzima 1770.gada 6.februārī Parīzē. Bija pazīstams kā Jacob Desmalter. Izveidoja vienu no lielākajām mēbeļu darbnīcām Napaleona laika Parīzē „Jacob-Desmalter et Cie” (un kompānija). Strādāja Ampīra stilā. Īpaši nozīmīgi viņa darbi, kas ir izpildīti Napoleona I pilīm Compiègne un Château de Malmaison. Nomira F. O. Žakobs 1841.gada 15.augustā Parīzē.
Fransuā Onorē Žakobs, François Honoré Georges Jacob Desmalter krēsls Fransuā Onorē Žakobs, François Honoré Georges Jacob Desmalter krēsls
Fransuā Onorē Žakobs, François Honoré Georges Jacob Desmalter kumode Fransuā Onorē Žakobs, François Honoré Georges Jacob Desmalter spogulis
Žoržs Alfonse Žakobs (Desmalter, Georges–Alphonse Jacob, 1799–1870). Fransuā Onorē dēls, piedzima 1799.gada 21.februārī Parīzē, turpināja tēva un vectēva lietu, visumā saglabājot uzticību ampīra stilistikai. Viņa izstrādājumu raksturīga detaļa bija dekoratīvas misiņu josliņas uz sarkankoka. Salīdzinājumā ar tēva lietām, Žorža Alfonse Žakoba izstrādājumi tapa arvien vairāk demokrātiski, aprēķināti ne tikai uz eliti, bet arī uz vidusšķiru. Sakarā ar to 19. gs. beigās Žakoba vārdu sāka lietot, apzīmējot jebkura fasona sarkankoka mēbeli ar misiņa joslām.
Žoržs Alfonse Žakobs (Desmalter, Georges–Alphonse Jacob, 1799–1870). Fransuā Onorē dēls, piedzima 1799.gada 21.februārī Parīzē, turpināja tēva un vectēva lietu, visumā saglabājot uzticību ampīra stilistikai. Viņa izstrādājumu raksturīga detaļa bija dekoratīvas misiņu josliņas uz sarkankoka. Salīdzinājumā ar tēva lietām, Žorža Alfonse Žakoba izstrādājumi tapa arvien vairāk demokrātiski, aprēķināti ne tikai uz eliti, bet arī uz vidusšķiru. Sakarā ar to 19. gs. beigās Žakoba vārdu sāka lietot, apzīmējot jebkura fasona sarkankoka mēbeli ar misiņa joslām.
Anrī Žakobs (Henri Jacob, 1753 – 1824, meistars no 1779) Strādājis Parīzē, Luija XVI - klasicisma stilā, 18.gs beigās. Interesanti atzīmēt, ka tikai 20 gs. franču zinātniekiem izdevās noskaidrot, ka Ž. Žakoba manieri kopējis kāds viņa uzvārda brālis Anrī Žakobs, kurš darījis visu, lai tikai pasūtītāji neatšķirtu abus uzņēmumus. Tomēr jāatzīst, ka arī Anrī Žakoba darbi bija tik labi, ka viņš pats sāka saņemt pasūtījumus no galma. Ne velti francūži simtu piecdesmit gadus Anrī darbus pierakstīja Ž. Žakobam. Lielisks Anrī Žakoba darbu paraugs ir atzveltnes krēsli, krēsli un guļamistabas iekārta, ko viņš izgatavoja Pavlovskas pilij Pēterburgā.
