Mēbeļu vēsture - Izcilākie mēbeļu meistari 5
<< Iepriekšējā lappuse 1 2 3 4 5
Jozefs Hofmans (Josef Hoffmann, 1870-1956) – austriešu arhitekts un dizaineris, viens no Vīnes secesionistu dibinātājiem, Oto Vāgnera audzēknis. Jozefa Hofmaņa agrīnie darbi pieder pie jūgendstila, vēlākos darbus raksturo regulāras formas režģi un kvadrāti. Viņa vēlāko darbu funkcionālā skaidrība un abstraktā tīrība iezīmē viņu kā modernās kustības priekšgājēju, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem un nozīmīgākajiem 20.gs.sākuma dizaineriem un arhitektiem. Vaidojis dizainu gan mēbelēm, gan interjeriem, pazīstamākais darbs "Cabaret Fledermaus" Vīnē. Hofmanna darbi vienlaicīgi ietver gan amatniecības vienkāršību, gan izsmalcinātus estētiskus ornamentus.
Žaks Emīls Rulmans (Jacques-Emile Ruhlmann, 1879-1933). Žaks Emīls Rulmans kļuva ar mākslinieku dekoratoru un pirmoreiz publiski savus darbus izrādija Rudens salonā 1913. gadā. Kara gados viņš turpināja radīt greznus interjera projektus, bet 1919.gadā kopā ar Pjēru Lorānu (Pierre Laurent) izveidoja Parīzē firmu "Les Etablissements Ruhlmann et Laurent". Rulmana, kā lieliska mēbeļnieka, reputācija nostiprinājās pēc viņa priekšnesuma 1925. gada Parīzes izstādē (Exposition Internationale Des Arts Decoratifs Et Industriel Modernes).
Rulmans panāca no saviem meistariem ļoti augsta līmeņa izpildījumu. Viņš izmantoja ļoti retus un dārgus materiālus, piemēram, palisandru, melnkoks, Kubas sarkankoku, riekstkoka un tropu amarantu. Mēbeles tika rotātas ar bruņurupuču bruņām, sudrabu, ziloņkaulu vai haizivs ādu. Viņa greznās mēbeles salīdzina ar XVIII gadsimta franču meistaru darbiem, tādiem kā Žans Anrī Rizeners. Šie luksusa modeļi, vēlāk tiks saukti par "augsto stilu" Art Deco.
Šarls Eduārs Lekorbizjē (fr. Le Corbusier, 1887-1965), īstajā vārdā Šarls Eduards Žanerē-Grī (Charles Edouard Jeanneret-Gris) — dzimis Šveicē pulksteņmeistara ģimenē. Vietējā mākslas skoliņā mācījies dekoratīvi lietišķo mākslu. Sākumā pievērsies savas ģimenes profesijai, gravējis monogrammas pulksteņu vāciņos, tomēr aizraušanās ar arhitektūru ņēma virsroku. Lekorbizjē ir dzimis Šveicē, bet slavens kļuva 1930. gados, kad dzīvoja Francijā.
Viens no XX gadsimta spožākajiem arhitektiem nav guvis nekādu profesionālo izglītību. Par viņa arhitektūras “universitātēm” kļuva ceļojumi, bibliotēkas, muzeji, sistēmātiska un dziļa pašizglītība, bet, galvenais, radoša komunicēšanās ar tā laika vadošajiem meistariem.
Funkcionālisma un konstruktīvisma pārstāvis. Arhitektūras teorētiķis. Viens no pirmajiem savos namos aktīvi izmantoja dzelzsbetona karkasu, jumtus — terases, lielas stiklotas plaknes fasādē, atsegtus balstus ēku apakšējos stāvos un brīvu stāvu plānojumu. Pilsētbūvniecību un arhitektūru uzskatīja par globālu sociālo pārkārtojumu līdzekli.
Bauhaus, 1919. gadā arhitekts Valters Gropiuss, dibina Veimārā jaunu eksperimentālu mācību iestādi, apvienojot toreizējo mākslas ar lietišķās mākslas skolu un nosaucot to par Bauhaus (bauen – celt, būvēt). Tai bija lemts kļūt par šī gadsimta mākslas pedagoģijas idejiski visietekmīgāko centru, kas, kaut slēgts 1933. gadā, vēl joprojām ir nozīmīgs mākslas pasaules iedvesmotājs.
Marsels Breiers (ang. Marcel Lajos Breuer, ung. Breuer Lajos Marcell, 1902, Pécs, Ungārija —1981, Ņujorka) ungāru izcelsmes arhitekts un dizaineris. Dzimis Ungārijā ebreju ģimenē. Jaunībā pārceļas dzīvot uz Veimāru, iestājas „Bauhaus”, kur vēlāk paliek strādāt arī par pedagogu. Divdesmitajos gados pārsvarā aizraujas ar mēbeļu dizainu. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš dzīvojamām telpām sāka izstrādāt mēbeles, kuru karkasu veido liektas metāla caurules. Pazīstamākais Breuera darbs – krēsls „Vasilijs”(1925) (Wassily Chair) veltīts māksliniekam Vasilijam Kandinskim (Василий Кандинский).
Marts Stams (Mart Stam, Martinus Adrianus Stam, 1899, Purmerend, Nīderlande - 1986, Cīrihe) - Nīderlandes arhitekts, pilsētplānotājs un mēbeļu projektētājs. Stama ievērojamākais darbs - krēsls No. s33 viens no pazīstamākajiem mēbeļu racionālā dizaina paraugiem.
Arne Jākobsens (dāņu: Arne Jacobsen, 1902—1971) Dāņu arhitekts un dizainers. Pasaules slavu mākslinieks iemantoja ar mēbeļu dizainu, pie kura hrestomātiskiem paraugiem pieskaita krēslus. Īpaši iemīļoti ir krēsli "Ola” (Egg) un "Gulbis”(Swan) (1958) Royal SAS viesnīcai Kopenhāgenā, kuru dizainā iedibinātās plūstošās formas (sēdeklis, atzveltne un rokturi kā viens vesels) rada joprojām nepārspētu komfortu. Jēdziens "Arnes Jakobsena krēsli” ir pazīstams visā pasaulē, un vēl šodien tos ražo dāņu uzņēmums "Fritz Hansen” (kur savulaik strādāja arī pats dizainers). 1952. gadā Jākobsens rada krēslu “Ant” (skudra), kas atkārto cilvēka ķermeņa aprises un kam raksturīgas tievas metāla kājiņas. Pirmoreiz krēsla atzveltne un sēdeklis tika izgatavots no vienas finiera loksnes. Pēc rim gadiem viņš projektē jaunu krēslu "Numur 7”(modelis 3107), ko izgatavoja no dižskābarža. Tas kļuva par komerciāli veiksmīgāko projektu: šobrīd pasaulē pārdoti jau vairāk nekā pieci miljoni kopiju. 1955. gadā tapa krēsls "Series 7” smilšu pulksteņa formā.
