Zeltīšana

Apzeltīšana

Zelts ir reti sastopams dārgmetāls dzeltenā krāsā. Ķīmiskais zelta simbols AU nāk no latīņu vārda "Aurum", kas nozīmē "mirdzošā rīta ausma". Interjeru dekorā nereti tiek izmantots zelts, kas piedod īpašu eleganci un smalkumu. Materiāls, kuram nav līdzvērtīgu, rada izcili smalku rotaļu un dzīvīgumu interjerā. Zeltīšana ir ļoti sena māksla, kas nav zaudējusi savējo aktualitāti arī mūsdienās. Zeltīšanu ar lapiņu zeltu pazina jau senajā Ēģiptē. Tehnoloģiju pamatprincipi tūkstošgažu laikā nav mainījušies. Zeltīšanas princips ir „relatīvi vienkāršs”: izstrādājums tiek rūpīgi apstrādāts un tiek apklāts ar zelta-saturošās substances kārtiņu. Tomēr eksistē liels daudzums zeltīšanas metožu - katra prasa zināšanas, īpašas iemaņas un ļoti lielu darba stundu patēriņu.

Zeltam, bez spīduma un noturības pret koroziju, viena no būtiskākajām ir apbrīnojamais plastiskums. Zelts ir ļoti plastisks metāls un, no viena grama zelta ir, iespējams izkalt vienu kvadrātmetru lielu zelta loksni. Tāds materiāls ir plānāks nekā mats, bet saglabā visas raksturīgās īpašības.

Interjera un mēbeļu zeltīšanu īpaši plaši sāka izmantot 18. gadsimtā baroka un rokoko laikmetā. 19. gadsimts atvēra jaunu zeltīšanas laikmetu - šajā laikā zeltītāji atjauno senu meistaru piemirsto pieredzi un rada neatkārtojamus šedevrus. 19. gs. meistari mācēja izgatavot 0,1 mikronus (0.0001 mm) biezu zelta foliju. 19.gs. otrajā pusē pievienojās arī citu metālu apstrāde. Savu uzvaras gājienu uzsāka misiņš (kā zelta imitācija), alumīnijs (kā sudraba imitācija) un varš.

Viena no zeltīšanas pieprasītākajām metodēm ir zeltīšana uz eļļas. Šī zeltīšanas tehnika ir ideāli piemērota izstrādājumiem, kas pakļauti atmosfēras iedarbībai, temperatūras un mitruma svārstībām: arhitektūrā (jumta segumi, kupoli, skulptūras) vai mēbelēm un interjera elementiem. Zeltīšana eļļas tehnikā var tikt izmantota dažādiem materiāliem - ģipsim, metālam, kokam, stiklam, porcelānam u.c. Zeltīšanā uz eļļas īpaša uzmanība ir jāvelta pirmapstrādei pirms zeltīšanas.

Un īpaši dārga un dekoratīva ir zeltīšana uz polimenta. Šis zeltīšanas veids tiek izmantots restaurācijai, interjeru elementiem, mēbeļu un citu mākslas priekšmetu apzeltīšanai. Polimenta zeltīšanas atšķirīgā īpatnība ir speciāla sastāva grunts izmantošana, kuras viens no komponentiem ir tumšsarkans sīkgraudains māls. Pēc lapiņu uzklāšanas zeltu pulē ar speciālu instrumentu no ahāta.

Zelts

Zelta raudzi jeb provi nosaka tas, cik daudz piemaisījuma ir dārgmetāla sakausējumā. Piemēram, ja zelta prove ir 585, tas nozīmē, ka 1000 gramos zelta sakausējuma ir 585 g zelta un 415 g citu metālu. Jo vairāk ir piemaisījuma, jo zemāka prove. Visbiežāk rotaslietu izgatavošanā izmanto zeltu, kura prove ir 585, jeb 14 karāti. Zelta proves apzīmē tīra zelta sastāvu sakausējuma tūkstošdaļā.

 Zelta proves:

24 K = 999 prove

22 K = 916 prove

20 K = 833 prove

18 K = 750prove

16 K = 625prove

14 K = 585 prove

10 K = 417 prove

9 K = 375 prove

Lapiņu zeltam vēlams būt pēc iespējas plastiskākam un maksimāli noturīgam pret absulbēšanu, tāpēc parasti izmanto 20 K līdz 24 K zeltu. Lapiņu zelta biezums ir 0.1 tūkstošdaļa no milimetra (0.0001 – 0,000125 mm)

Zelta krāsa ir atkarīga no citu metālu piemaisījuma satura. Zelts ir produkts, kas visbiežāk veidots no sakausējuma ar varu un sudrabu.