Mēbeļu vēsture - Izcilākie mēbeļu meistari 3
<< Iepriekšējā lappuse 1 2 3 4 5 Nākamā lappuse >>
Tomas Čipendeils (Thomas Chippendale; 1718—1779) – dižākais rokoko un agrīnā klasicisma mēbeļu meistars Anglijā, kurš deva nosaukumu jaunam stilam - čipendeila stils. Viņš strādāja Londonā kopš 1738. Radīja sarkankoka mēbeles, savienojot funkcionālās formas lietderīgumu un lietojamību ar gotikas, rokoko un Ķīnas (chinoiserie) motīviem. 1754 gadā publicēja mēbeļu skiču grāmatu ”The gentleman and cabinetmaker's director”.
Deivids Rentgens (vāc. David Roentgen, 1743-1807) mēbeļu ražotāja un ģimenes uzņēmuma Vācijā Neuwied (netālu no Koblenzas) dibinātāja Abrahama Rentgena (Abraham Roentgen, 1711 -93) dēls. Rentgens turpināja, tēva iesākto rokoko stila izkopšanu, izmantojot bagātīgus kokgriezumus un intarsiju ar eksotiskiem materiāliem. Vēlāk viņš nonāca pie vairāk ieturētajām klasicisma formām, bieži kombinācijā ar bronzas uzlikām. Tieši viņš, 18.gs. beigās ietekmēja mēbeļu izgatavošanas modi un gaumi Krievijā. Liela daļa no Rentgena mēbelēm, vēl joprojām glabājas Pēterburgas un tās apkārtnes muzejos. Un liela daļa mēbeļu nav Neuveidas manufaktūras masu produkcija, bet Deivida Rentgena paša gatavotas pēc Katrīnas II (Екатерина II) pasūtījuma.
Adams Veisveilers (Adam Weisweiler, 1750 -1810) - izcils, vācu izcelsmes, franču mēbeļnieks (ébéniste) strādāja Luija XVI - klasicisma stilā Parīzē. Veisveilers dzimis Neuwied (Vācijā) un ieguvis apmācību Deivida Rentgena (David Roentgen) darbnīcā. 1777. gadā pārcēlās uz Parīzi un apprecējās ar Barbe Conte, 1778 ieguva mēbeļu meistara titulu (ébéniste). Nodibināja savu darbnīcu Parīzē Saint-Antoine ielā (Rue du Faubourg Saint-Antoine) un pievienojās Francijas karaļnamā strādājošo vācu meistaru elitei. Viens no iemīļotākajiem Marijas Antuanetes meistariem.
Roberts Ādams (angl. Robert Adam, 1728-92) Skotu arhitekts, dizainers, kurš kopā ar brāli Džeimsu Ādams (James Adam) atjaunoja klasisko ornamentāciju stilā, kurš ieguva viņu vārdu. Lielākais britu klasicisma pārstāvis 18.gs. Ādama ietekme jūtama arī Džordža Heplevaita darbos.
Žans Batists Klods Senē (Jean Baptiste Claude Sené, 1748-1803), Parīzes mēbeļnieks no galdnieku dinastijas: viņa vectētiņš Žans Senē (Jean Sené 1695 - ), viņa tēvs Klods I Senē (Claude I Sené 1724-1792) un viņa brālis Klods II Senē (Claude II Sené), īsteno to pašu profesiju. Ejot pa tēva un vectēva pēdām, Žans Batists Klods Senē kļuva par meistaru, kad viņam bija divdesmit viens gads (1769). Pazīstams pateicoties viņa izgatavotajām mēbelēm karaliskās ģimenes rezidencēm, sākot ar 1780.gadu vidu. Īpaši zināms ar gultu, kuru viņš izgatavoja Marijai Antuanetei - francijas karalienei, Fontenblo pilij (Château de Fontainebleau). Strādājot ar administratoru jaunajai republikāniskajai valdībai pēc Franču revolūcijas, viņš tāpat varēja turpināt izgatavot mēbeles, atšķirībā no daudziem viņa kolēģēm, kuri nobankrotēja.
Džordžs Heplevaits (angl. George Hepplewhite, 1727?- 1786) Angļu galdnieks, mēbeļu dizaineris, klasicisma stila pārstāvis. Spilgtākie viņa darbi tapuši no 1775 līdz 1786 gadam. 1788 gadā viņa skices publicētas grāmatā «The Cabinet-Maker and Upholsterer's Guide». Šajā izdevumā apkopoti aptuveni 300 vienkāršu, elegantu un utilitāru mēbeļu paraugi.
Tomass Šeratons (angl. Thomas Sheraton, 1751-1806) Angļu galdnieks, kurš attīstīja klasicisma stila idejas ar īpašu eleganci un harmoniju. Tas arī redzams viņa grāmatās «The Cabinet Dictionary» (1803) un «The Cabinet Maker's and Upholsterer's Drawing» (1791-1794).
Tomass Houps (Thomas Hope, 1769-1831) dzimis Amsterdamā Skotu izcelsmes bagātu banķieru ģimenē. No mazotnes viņš studējis arhitektūru, bet pēc lielās tūres (kopā ar francijas un cit valstu jauniešiem), kuras laikā viņš apmeklēja Ēģipti, Grieķiju, Sicīliju un Spāniju, astoņus gadus pavadot, zīmējot skices arhitektūras drupās. Vēlāk viņš nopirka māju Londonā un izvieto tur seno vāžu un antīko un mūsdienu skulptūru kolekciju telpās, kuras pats speciāli būvēja, savai kolekcijai. Mēbeles un citi mūsdienu mākslas darbi bija ansamblis, un daudzus no viņiem izstrādāja pats Houps, pārstāvot galvenokārt grieķu, romiešu un ēģiptiešu stilu savā interpretācijā. Izdod grāmatu " Household furniture and interior decoration " (1807), kurā attēlo savus darbus.Tā iespējams ir visnozīmīgākā mēbeļu zīmējumu kolekcija, pavaldonības(Regency) periodā (Britu ampīrs) un tai bija spēcīga ietekme uz mēbeļu meistariem.
Filippo Peladžo Peladži (Filippo Pelagio Palagi, 1775-1860) Itāļu mākslinieks, skulptors veidoja mēbeles ar skulptulāriem dekoriem – krēslus, galdus, dīvānus ampīra stilā. Radīja mēbeles karaliskam palaco (Palazzo Reale) Turīnā. Itālijā ampīra stils turpinājās vēl ilgu laiku, pēc Napoleona krišanas.
Jozefs Ulrihs Danhauzers (Joseph Ulrich Danhauser, 1780-1829) – austriešu bīdermeijera stila mēbeļu un interjera meistars, skulptors, uzņēmējs, nodibināja Vīnē 1804.gadā mēbeļu fabriku -„Etablissement für alle Gegenstände des Ameublements“. Viņa darbnīcā 1808.gadā tika nodarbināti vairāk nekā 100 cilvēku. Ieguva popularitāti, pateicoties katalogam ar mēbeļu attēliem, kurus gatavoja viņa fabrika. Viņa attēlotie modeļi, kļuva ar etalonu lielam skaitam bīdermeijera stila sekotājiem. Danhauzera mēbeles labprāt pirka aristokrāti un karalisko ģimeņu locekļi. Aptuveni 350 izstrādājumi, ko izpildīja meistars, izgreznoja karaliskos apartamentus. Daļu no tiem var redzēt Austriešu daiļamatniecības muzejā. Tēva lietu turpināja viņa dēls Danhauzers -juniors, kuru dēvēja par " Austroungārijas ampīra veidotāju".
