Cīņa pret ķirmjiem
Latvijā visbiežāk sastopamie un vislabāk zināmie nedzīvas koksnes kaitēkļi ir mēbeļu ķirmis (Anobium punctatum) retāk - (Xestobium rufovillosum). Pēc skata ķirmis ir neliela 2,5 - 4,5mm gara, brūna, cilindriska vabolīte. Kad ķirmi pārņem vairošanās kāre, viņš ritmiski klaudzina ar galvu pa aliņas sienu. Šīs tikšķošās skaņas ir dzirdamas telpu iekšpusē un iesauktas arī par „nāves pulksteni”.
Mēbeļu ķirmim vislabāk garšo bērza koksne, ja ir izvēles iespēja viņš vienmēr sāks ar to. Ne visai patīk cieti koki ar augstu miecvielu saturu - ozols, dižskābārdis, sarkankoks, nepatīk stipri sveķaina koksne - priedes vai egles zari paliek nesagrauzti
.
Ķirmim patīk paaugstināts gaisa mitrums. Bieži redzēts, ka sagrauzts ir mēbelei ir tas sāns, kurš atradies pie mitras dzīvokļa ārsienas. Ja mēbele ir atradusies vecā mājā, pirmajā stāvā, es, pirms restaurācijas izmaksu noteikšanas, noteikti gribu redzēt mēbeles aizmuguri, aizmugurējās kājas, apakšu - tās parasti ir mitrākās un ķirmjiem mīļākās vietas. Mani novērojumi liecina, ka labi vēdināti bēniņi ķirmjiem nepatīk.
Ja mēbelei redzami ķirmju izgrauzti caurumiņi, tas vēl nenozīmē, ka ķirmji tur joprojām atrodas. Vai koksnes grauzēji mēbelē vēl dzīvi, var konstatēt, pārbaudot, vai pie ķirmju caurumiņiem pavasarī parādās jaunas koka putekļu kaudzītes. Par kaitēkļu klātbūtni liecina svaigi sagrauztās koksnes putekļi - ķirmji tos izstumj. Ja putekļu nav, tad, iespējams, kukaiņi jau ir prom.
Pret ķirmjiem var un vajag cīnīties. Pirms nolemjat padoties, vajadzētu mēbeli parādīt speciālistam. Ja mēbeles detaļai nevar izbakstīt ar pirkstu caurumu, tad vē,l iespējams to glābt. Restauratori pārzin arī metodes, kā nostiprināt saēsto koksni. Vecās baznīcās ir atjaunoti kokgriezumi, kuri turas kopā tikai uz apdares vai zeltījuma kārtas un pati koksne ir 80% apēsta.
Cīņai pret ķirmjiem varētu ieteikt vairākas metodes:
Pirmkārt glabājiet mēbeli tai piemērotos apstākļos. Skatīt "Mēbeļu uzglabāšana"
Otrkārt - var griezties pie speciālistiem, kuriem ir indes, gan šķīdumos, gan gāzveida. Sadzīves apstākļos iznīdēt ķirmjus ir sarežģīti, jo tie var būt noslēpušies tik dziļi, ka tur grūti nonākt pat gāzei, un kur nu vēl šķidrumam.
Treškārt - tradicionālās metodes.
Mēbeles var ziemā iznest sausā neapkurinātā vietā, un atstājot tur pāris mēnešus, lai izsalst. Noteikti jāuzmanās, lai mēbeli nebojā paaugstināts gaisa mitrums, kurš raksturīgs atkušņa periodos.
Otrs drošākais un reālākais veids mājas apstākļos ir priekšmetu piesūcināšana ar ožamo spirtu. Ap mēbeli izveido plēves pārklājumu un apakšā paliek plakanu trauku ar ožamo spirtu. Tas izgaro, iesūcas spraugās, un jācer, ka ķirmjiem gals būs klāt. Pēc mēneša akciju vēlams atkārtot. Smalkāka metode - spricēt kodīgo šķidrumu ķirmju alās, bet tad vajadzīga milzu pacietība. Ožamais spirts ir sārmains šķidrums un var sabojāt šellakas apdares segumu. Tātad ar šprici varat darboties tikai no iekšpuses, aizmugures
Es ieteiktu paņēmienu, ar kuru praktiski nevar sabojāt mēbeli. Piesūcināt ar terpentīnu - tas ķirmjiem nepatīk. Terpentīns samērā lēni izgaro un nokļūst lielākajā daļā eju. Neapšaubāmi labāk būtu spricēt terpentīnu alās, sliktākajā gadījumā uzklājiet ar otu vairākkārtīgi, no visām pusēm, īpaši aizmuguri apakšu, iekšpusi. Ja terpentīns labi iesūcas koksnē, pārklājiet vēl vairākas reizes. No redzamām, apdarītām (lakotām) daļām katrreiz, rūpīgi noslaukiet terpentīna paliekas. Pie reizes, jūs arī notīrīsiet mēbeli. Terpentīnam var pievienot līdz 25% lineļļu, tā nedaudz nostiprinās saēsto koksni un atsvaidzinās apdares segumu. Lai terpentīna iedarbība būtu ilgstoša, mēbeli novasko, tādā veidā noslēdzot, ķirmju ejas.
Metode, iespējams, nav ar 100% garantiju, bet vienkārša, lēta, veicama pašu spēkiem un kas būtiski nav toksiska. Ja turpmāk neparādās koksnes putekļi un jaunas ķirmju ejas tad jūs esat viņus uzveikuši.
Ieteiktu cīņu ar ķirmjiem neveikt istabā, kur ir citas koka lietas. Mums darbnīcā ir gadījies, kad pēc mēbeles apstrādes ķirmji to pamet un naski dodas dažādos virzienos.
Juris Kraulis