RESTAURĒTU MĒBEĻU GLABĀŠANA UN EKSPLUATĀCIJA
Vērā ņemamus zaudējumus veclaicīgām mēbelēm rada uzglabāšanas noteikumu neievērošana un nepietiekami saudzīga attieksme pret tām. Restaurācija – tas ir sarežģīts, darbietilpīgs un dārgs process, taču visas pūles un izdevumi var izrādīties veltīgi, ja mēbeles pēc restaurācijas nokļūst nelabvēlīgos apstākļos. Antikvāro mēbeļu īpašnieku un glabātāju galvenais pienākums ir nodrošināt optimālu temperatūras un mitruma režīmu telpā. Optimālā temperatūra ir 18 °C, pieļaujamās svārstības no 15 līdz 20 °C. Telpas mitrumam jābūt robežās no 50% līdz 65%.
Jāņem vērā, ka rudens periodā slikti vēdināts telpās mitrums sasniedz 85...90%, bet apkures sezonas laikā tas samazinās līdz 10%. Bieži telpās nomainot tradicionālos logus pret stikla pakešu logiem un nomainot apkures sistēmu, krasi samazinās gaisa mitrums. Tādas krasas svārstības ir pārāk bīstamas vecām mēbelēm, it īpaši, ja mēbeles ir finierētas vai to apdarē izmantotas intarsijas, mozaīkas vai marketri tehnika. Tādos izstrādājumos, kur izmantotas dažādas koksnes šķirnes, kā arī vienlaicīgi vecs un jauns materiāls, kas atšķirīgi reaģē uz mitruma izmaiņām, rodas iekšējie spriegumi. Tie izraisa koksnes plaisāšanu vai līmēto savienojumu bojāšanos. Gaisa relatīvā mitruma samazināšanās zem 30% var izraisīt pat neatgriezeniskas sekas.
Paaugstināta mitruma ietekmi uz koksni var samazināt, ierīkojot telpās atbilstošu ventilāciju. Ja gaisa mitrums ir pārāk zems, jāpielieto speciāli mitrinātāji vai arī tādi vienkārši līdzekļi kā vāzes ar dzīviem ziediem, telpaugi vai trauki ar ūdeni, kas novietoti zem mēbelēm vai to tuvumā. Šādas prasības nav nesamērīgas, jo šāds mitruma un temperatūras režīms iekštelpās, sakrīt ar optimālām normām, ko mediķi iesaka cilvēkiem dzīvojamās telpās.
Nav pieļaujams caurvējš karstā laikā. Nevajadzētu novietot mēbeles apkures ierīču tuvumā. Minimālais attālums ir 0,5m. Tāpat jāaizsargā tās no tiešas saules staru iedarbības. Ieteicams laiku pa laikam mainīt mēbeļu izvietojumu telpā, lai gaisma no logiem nekristu pastāvīgi uz vienu un to pašu virsmu.
Mēbeļu bojājumi nereti rodas to transportēšanas un pārvietošanas laikā. Pārvietojot mēbeles, tās ir jāpaceļ, nevis jāstumj, riskējot salauzt koka daļas.
Korpusa mēbeļu pareizam novietojumam izmanto paliktņus zem kājām, kas vienlaicīgi palīdz izvairīties no sašķiebšanās un nodrošina brīvu durvju vēršanos.
Pārvadājot mēbeles, tas uzmanīgi jānes un jāiekrauj, izvairoties no triecieniem.
Savlaicīga un saudzīga mēbeļu kopšana – būtisks noteikums, lai saglabātu to ārējo izskatu. Putekļus slaucīšanai izmanto sausu, mīkstu drānu.
Ar šellaku pulētas vai lakotas un ar vasku apstrādātas mēbeles jāsargā no ūdens pilienu nokļūšanu uz virsmām un no karstiem priekšmetiem. Ļoti lielu kaitējumu pulētām mēbelēm var nodarīt spirtu saturoši savienojumi. Pulētu mēbeļu virsmu saglabāšanos nodrošina tikai mēbeļu lietošanas noteikumu ievērošana. Ekspluatācijas gaitā ieteicams virsmām uzlikt stiklu ar slīpētām apmalēm. Pulētas mēbeles jākopj ar speciālu, šellakas politūras apdarei piemērotu līdzekli (der, praktiski, visi mēbeļu kopšanas līdzekļi). Nepakļaut mēbeles lielām slodzēm.
Lai izvairītos no mēbeļu ķirmju ieviešanās mēbelēs, jāseko, lai mēbele vai kāda atsevišķa tās daļa neatrastos paaugstinātā mitrumā, lai mēbele tiktu vēdināta. Profilaktiski, lai izvairītos no ķirmjiem mēbeli var apstrādāt ar terpentīnu. Nav pieļaujama ķirmjainu priekšmetu ievietošanas telpā. Ja mēbelē parādās jauni ķirmju bojājumi, jāgriežas pēc palīdzības pie speciālistiem.
Pareiza ekspluatācija un kopšana nodrošinās ilgstošu mēbeļu ārējā izskata un konstruktīvo īpašību saglabāšanos.
Zirga astru polsteris jāsarga no kodēm. Lai izsargātos no kodēm, mīkstajās mēbelēs vislabāk
izmantot tādus tradicionālus līdzekļus kā eikalipts vai lavanda.
Saudzīgi jāizturas pret rotanga pinumu. Ar laiku rotanga pinums kļūst trauslāks un iespējami
plīsumi.